otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

''ai nu lai. tādas zālītes, ka ej tu nost''

Tādas zālītes ar steigu man jāiegādājas. Taču tik skaisti un viegli būtu. Nāk kādi pārdzīvojumi, problēmas un tad pie zāļu skapīša klāt un iedzer vienu ''ai nu lai''.
Arī tagad iedzeršu. profilaksei. Savādāk jau tā negodīgi sanāk. Sēžu, pārdzīvoju, bet tas otrs vai kāds cits, pat neiedomājas un laimīgi dzīvo. Es arī varu. Varēšu noteikti. Tikai jābūt modrai, lai paspētu. Lai tās zālītes neatcerētos par vēlu. Kad spilveni jau pieraudāti, tik daudzi labie brīži jau palaisti garām, kas neka vairs neatgriezīsies.
Vel šodien biju gatava paņemt jauko draudzeni sniegalāpstu un vilkt ar to cilvēkam, kas man tik daudz darījis pāri. Smieklīgākais, vai tieši otrādi, smieklīga jau tur nekā nav, bet viss ko viņš man darījis bija aiz liela pārpratuma, kuru izveidoja cilvēki uz kuriem mūsu lietas pat neattiecas, bet tas jau tikai cilvēka dabā. Bāzt savu degunu kur nevajag. Un tad jau var arī atrauties pa to savu degunu, kā lapsa kūmiņš Kaupera dziesmā. Bet var jau būt, piemēram, ka rīt šie kūmiņi pārstās muļķi dzīt un kļūs par svētajiem. Nesmīdiniet mani. Bet šoreiz pa degunu ''atrāvos'' smagi pati. Bet tik pārsteidzoši daudz no tā ieguvu. Ar sniegalāpstu vairāk netaisos uz nevienu tēmēt, bet arī laist zem sava siltā kažoka tuvākajā laikā nevienu netaisos. Pati kārtīgi sasildīšos un tad arī ar savu siltumu padalīšos. Bet tagad nē, ļoti nosalu.
Tik jocīgi skatīties uz cilvēkiem caur savādākām acīm. Caur objektīvākām un sevis cienošākām. Ceru, ka nepazaudēšu šīs ''acis''.
Un jā, ļauj, lai ar Tevi notiek visjocīgākās lietas. Nju, tādas pilnīgi neaptveramas. Un neaizbaidi tās, noslēdzoties sevī. Mana jocīgā lieta atnāca un neapzinoties man daudz parādīja.
Un tagad visi marš uz veikalu pēc ''ai nu, lai'' zālītēm. :)

piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

Dear Tequila:We had a deal.You were supposed to make me sexier,smarter and a better dancer.But I saw the video..I think we need to talk.







Jauns

Nu, ko, atkal esmu atpakaļ šajā vietā, jo sen jau bija vēlme pierakstīs visu, kas notiek, jo nedrīkst tādus notikumus tā vienkārši aizmirst. kā arī nedrīkst aizmirst savas ap­ņemšanās un visādas domas, kas vēlāk var noderēt un pat mainīt dzīvi.
šeit būtu jāraksta kā man iet, un tagad aktuālākais- uzskaitīt ko darīju jaunajā gadā, kur esmu bijusi, ar ko un ko darījusi, bet tas nav tik interesanti. interesanti ir tas ko morāli esmu guvusi no pēdējājiem mēnešiem, jo pati jūtu, ka neesmu vairs tas cilvēks kādu pierada redzēt draugi,paziņas. kaut gan nav arī jēga uzskaitīt kādas labās un sliktās ­­īpašības esmu ieguvusi, labāk tās pa­šiem piedzīvot, vai tieši otrādi- nekad nepiedzīvot.
jo beidzot es sāku dzīvot nevis tā kā to vēlas citi no manis, bet tā kā vēlos beidzot es :) tā ir tāda laba sajūta.. kādreiz man šķita, ka labā­kā sajūta ir tā, ka mani draugi, paziņas jūtas labi, pati sevi atstājot novārtā, jo kāda starpība kā es jūtos, galvenais, lai viņiem labi, kaut vai viņi to bieži nenovērtēja, jo jau pie tā pierada. bet tagad sākās cits laiks. lieliski, ja sanāk apvienot, ka jūtos labi un jūtas labi draugi, bet ja nesanāk, tad darīšu visu, lai justos labi pati. manuprāt, tas ir veselīgs egoisms ko novēlu katram, lai nebūtu ne miņas no tādām lietām kā pārāk zeme pašcieņa un vel visādas dzīvi bojājošas lietas. mēģināšu šo sajūtu (veselīgo egoismu) saglabāt cik vien ilgi iespējams, jo tas man bija ļoti pietrūcis.
vel es ļoti gribētu iemācīties nekaunību un bezrūp­ību. nekad neesmu sev ļāvusi šādas īpašības. tiešām nekad. vairs nebūšu mazais, mīļais Dincītis. AIZMIRSTI. :*
un, jā, Jaunajā gadā man gāja lieliski. tiešām. :) un kā gāja Tev?
novēlu Tev tev arī atļauties daudz, nedomājot ko par tevi padomās citi, jo viņi jau tāpat domās ko gribēs. :)
Diāna
tā es nedaudz paballējos Ragaciemā. es- kriesajā malā.