Tādas zālītes ar steigu man jāiegādājas. Taču tik skaisti un viegli būtu. Nāk kādi pārdzīvojumi, problēmas un tad pie zāļu skapīša klāt un iedzer vienu ''ai nu lai''.
Arī tagad iedzeršu. profilaksei. Savādāk jau tā negodīgi sanāk. Sēžu, pārdzīvoju, bet tas otrs vai kāds cits, pat neiedomājas un laimīgi dzīvo. Es arī varu. Varēšu noteikti. Tikai jābūt modrai, lai paspētu. Lai tās zālītes neatcerētos par vēlu. Kad spilveni jau pieraudāti, tik daudzi labie brīži jau palaisti garām, kas neka vairs neatgriezīsies.
Vel šodien biju gatava paņemt jauko draudzeni sniegalāpstu un vilkt ar to cilvēkam, kas man tik daudz darījis pāri. Smieklīgākais, vai tieši otrādi, smieklīga jau tur nekā nav, bet viss ko viņš man darījis bija aiz liela pārpratuma, kuru izveidoja cilvēki uz kuriem mūsu lietas pat neattiecas, bet tas jau tikai cilvēka dabā. Bāzt savu degunu kur nevajag. Un tad jau var arī atrauties pa to savu degunu, kā lapsa kūmiņš Kaupera dziesmā. Bet var jau būt, piemēram, ka rīt šie kūmiņi pārstās muļķi dzīt un kļūs par svētajiem. Nesmīdiniet mani. Bet šoreiz pa degunu ''atrāvos'' smagi pati. Bet tik pārsteidzoši daudz no tā ieguvu. Ar sniegalāpstu vairāk netaisos uz nevienu tēmēt, bet arī laist zem sava siltā kažoka tuvākajā laikā nevienu netaisos. Pati kārtīgi sasildīšos un tad arī ar savu siltumu padalīšos. Bet tagad nē, ļoti nosalu.
Tik jocīgi skatīties uz cilvēkiem caur savādākām acīm. Caur objektīvākām un sevis cienošākām. Ceru, ka nepazaudēšu šīs ''acis''.
Un jā, ļauj, lai ar Tevi notiek visjocīgākās lietas. Nju, tādas pilnīgi neaptveramas. Un neaizbaidi tās, noslēdzoties sevī. Mana jocīgā lieta atnāca un neapzinoties man daudz parādīja.
Un tagad visi marš uz veikalu pēc ''ai nu, lai'' zālītēm. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru