Jauns

Nu, ko, atkal esmu atpakaļ šajā vietā, jo sen jau bija vēlme pierakstīs visu, kas notiek, jo nedrīkst tādus notikumus tā vienkārši aizmirst. kā arī nedrīkst aizmirst savas ap­ņemšanās un visādas domas, kas vēlāk var noderēt un pat mainīt dzīvi.

šeit būtu jāraksta kā man iet, un tagad aktuālākais- uzskaitīt ko darīju jaunajā gadā, kur esmu bijusi, ar ko un ko darījusi, bet tas nav tik interesanti. interesanti ir tas ko morāli esmu guvusi no pēdējājiem mēnešiem, jo pati jūtu, ka neesmu vairs tas cilvēks kādu pierada redzēt draugi,paziņas. kaut gan nav arī jēga uzskaitīt kādas labās un sliktās ­­īpašības esmu ieguvusi, labāk tās pa­šiem piedzīvot, vai tieši otrādi- nekad nepiedzīvot.

jo beidzot es sāku dzīvot nevis tā kā to vēlas citi no manis, bet tā kā vēlos beidzot es  tā ir tāda laba sajūta.. kādreiz man šķita, ka labā­kā sajūta ir tā, ka mani draugi, paziņas jūtas labi, pati sevi atstājot novārtā, jo kāda starpība kā es jūtos, galvenais, lai viņiem labi, kaut vai viņi to bieži nenovērtēja, jo jau pie tā pierada. bet tagad sākās cits laiks. lieliski, ja sanāk apvienot, ka jūtos labi un jūtas labi draugi, bet ja nesanāk, tad darīšu visu, lai justos labi pati. manuprāt, tas ir veselīgs egoisms ko novēlu katram, lai nebūtu ne miņas no tādām lietām kā pārāk zeme pašcieņa un vel visādas dzīvi bojājošas lietas. mēģināšu šo sajūtu (veselīgo egoismu) saglabāt cik vien ilgi iespējams, jo tas man bija ļoti pietrūcis.

vel es ļoti gribētu iemācīties nekaunību un bezrūp­ību. nekad neesmu sev ļāvusi šādas īpašības. tiešām nekad. vairs nebūšu mazais, mīļais Dincītis. AIZMIRSTI. :*

un, jā, Jaunajā gadā man gāja lieliski. tiešām.  un kā gāja Tev?

novēlu Tev tev arī atļauties daudz, nedomājot ko par tevi padomās citi, jo viņi jau tāpat domās ko gribēs. 

Diāna

tā es nedaudz paballējos Ragaciemā. es- kriesajā malā.