Sveiciens pavasarī!
Jā, man jau ir pavasaris, kaut ārā vel sniegs ir atliku likām. Bet prātā pilnīgs pavasaris. Sirdī arī.Un domās, protams. :)
šodien pamanīju plauktā galīgi aizmirstu guļam savu apņemšanās lapu. Vai tiešām to cilvēki un tai skatā arī es, raksta to tikai tāpēc, ka jāraksta, tikai tāpēc, ka tic to izdarīt tikai uz mazu mirklīti, kad apkārt tas ir aktuāli? Un tajā pašā laikā apkārt ir tik daudz apņēmīgu cilvēku, kam šīs lapas vai veselas klades rakstīšana bija pavisam īsta, nu tāda, ko pēc tam arī darīs un dara visu gadu. Es arī tā gribu. Un es tā varu! Un laikam tā arī būs jādara. Nevis laikam, bet Jādara!
Apņemšanos lapas pats pirmais punkts, ar lieliem burtiem ir- atmest nju, jūs jau paši zinat to smirdīgo vēzīšbarošanas lietu. Tur vajadzēs Lielo spēko. Bet man jaunai, mundrai, kas tur ko izdarīt. čiks un viss. Cerams. Bet ar pareizu apņemšanos un motivāciju to notiekti izdarīšu. Un paralēli ikdienā domāšu arī par pārējām apņemšanām, kuras visas nemaz nav tik taustāmas. bet tās jau tās labākās. :)
Bet jaunā dzīve dikti jūtama un dikti jauka. Vairs nevaru sūdzēties par pilnīgi tukšām un iespaidu seklām dienām, bet tagad varētu čīkstēt, ka nav pat laika sakārtot savu istabu, jo visu laiku esmu kaut kādā kustībā, starp jauniem cilvēkiem un miljoniem iespaidu un smaidu un piedzīvojumu, un protams pārdzīvojumu. Bet par garlaicību, paldies Dievam, sūdzēties nevar vispār. Un tas , manuprāt pats galvenais. :) Jaunībā ir jāaizliedz garlaicības esamība. Kad būsim veci, varēsim ļauties mūžīgajai garlaicībai. Kamēr jauni- tikmēr skriesim un darīsim. Kad tad vel, ja ne tagad? :)
Manas šī mēneša galvenās atziņas- NEpieņem pārsteidzīgus lēmumus, tikai tāpēc, ka Tev likās, ka tā būs labāk, aizej uz vietu, iestādi no kuras Tev iespējams bail un kur tu iespējams nekad nebiji domājis iesaistīties, tici man, varbūt tas ir tieši tas, kas Tev vajadzīgs. Un trešā lieta- ja Tu 4. februārī -grādos un putenī gribi piesaistīt pavasari uzvelkot vasaras kedas un visu vakaru līdz pat naktij staigājot pa āru, tad Tev vienīgais, kas beigās sanāks būs- totāla saaukstēšanās. Gluži kā man tagad. Pa logu ārā tas pavasris nav tik dzīvs kā īsts, kā manās domās, tāpēc necentīšos viņu apmānīt velkot kedas, jo viņš neuzķersies. :)
Un noslēgumā gribētu, lai jūs, ja jums ir, izvelkat savas janvāra apņemšanās lapas, pārlasāt tās un mēģiniet tās realizēt, jo janvārī ne velti tās rakstījāt!. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru