Pielāgošanās.
Nekādi nevaru saprast vai mūsdienu pasaulē tas ir vienīgais izdzīvošanas un autoritātes iegūšanas veids vai arī pilnīgs, absolūts seklums un sava viedokļa mainīšana vai noklusēšana. Visu mūžu to esmu vairāk uzskatījusi par to otro. Ar pavērtu muti vēroju tos cilvēkus. Ar vienu kompāniju viņš ir tāds, ar otru pilnīgi cits un ar trešo vienkārši nevar pateikt, ka tas ir tas pats cilvēks.
Kāpēc cilvēki tā dara? Cilvēki apgalvo, ka viņi ir ļoti pašpārliecināti un ar stirpru savu viedokli, tad kāpēc viņi to noklusē, kad kāds, kam viņi grib paspīdēt un iepatikties to cenšas apstrīdēt un tie cilvēki vienkārši muļķīgi smaida un izpatīk, aizmirstot par to savu viedokli, kuru citam pirms piecām minūtēm tik ļoti sludināja.
Kāpēc cilvēki baidās rādīt savu nostāju? Kāpēc tik liekulīgi pakļaujas, kāda labuma vai aplamas atzinības dēļ? Pārāk bieži cilvēki domā, ka patiks otram, ja viņš būs pēc iespējas savādāks, kā viņš patiesībā ir.Jo kāpēc, lai kādam patiktu viņa viedoklis. Absurdi. Tāpēc arī gļēvi klusē par savu viedokli un izdomā jaunu, skaistāku un piemērotāku katram cilvēkam, kam viņš to rāda. Tas ir tik nožēlojami manās acīs.
Uzreiz nāk prātā piemērs no savas pieredzes. Man ļoti patika kāds puisis. Nav svarīgi kāds, bet svarīgi ir tas, ka mums galīgi nesakrita filmu gaumes. Manuprāt, sīkums. Mana draudzene man saka- ''Nu vismaz attiecību sākumā pietēlo, ka Tev patīk un interesē tās filmas, kas viņam''. Tas varbūt izklausās pēc sīkuma, bet, ja tā padomā, tad tas jau arī ir lielākais iemesls kāpēc izjūk tik nenormāli daudz attiecības. Tāpēc, ka attiecību sākumā, lai viss būtu ļoti, ļoti skaisti, tu tam cilvēkam saki visu ko viņš vēlas dzirdēt, pielāgojies, kaut vai pats patiesībā to nedomā. Pēc laika nokrīt rozā brilles un sākas ikdiena. Un tad arī atklājas, ka jums ir galīgi nesaderīgas intereses, pilnīgi dažādi uzskati par lietām, jo vairs jau nav interesanti izlikties un pielāgoties. Vienkārši parādās patiesā daba, jo nav nevienam jāizrādās. Bet, ja jau sākumā viņi viens par otru zin visu patiesībā. Viedokli, intereses, tad arī saprot vai tiešām ar to cilvēku vēlas būt kopā un kopā varētu būt interesanti, vai tieši pretēji- labāk nē. Un jebkurā gadījumā Tu esi ieguvējs.
Varbūt šo visu lasot jūs padomājat- jā, šitā jau baigā mācītāja, gan jau pati arī tā dara. Bet tur jau tā lieta. Par visu šo man tik nesen nāca apskaidrība. Es visu laiku nevarēju saprast kāpēc ar tik daudziem cilvēkiem man pajūk kontakts, kāpēc man nepatīk tik daudz cilvēku, kāpēc es nepatīku tik daudziem? Tāpēc, ka es saku ko domāju. Kaut vai izskatos pēc muļķes tā cilvēka acīs, kaut gan tie īstie muļķi jau ir tie, kas nesaka, ko domā.Es labāk izskatos pēc muļķes muļķa acīs, nevis pēc muļķes gudrā acīs. Bet to cilvēki ir kaut kā aizmirsuši. Galīgi jocīgi.
Ja tā paskatās no malas, kuras meitenītes ir tās ''populārākās''? Protams tās, kuras savos 13 gados jau ir pabijušas vairāk kā 3 attiecībās ar puisi, tās kuras ''tik ahujenna mīl savas bitčēēz :* ;* ;* '' nju, tās kuras ir it kā draugi visiem, bet tajā pašā laikā tā pa īstam viņas nav draugs nevienam, jo viņas saka to kas jāsaka, nevis ko patiesībā domā. Kaut gan nav īsti zināms ko tādas domā. Un skumjākais ir tas, ka ne jau tikai 13 gadīgas meitenītes tā dara. Tā dara visa vecuma cilvēki, lai tikai aizsniegtos pēc tikai viņiem zināmas iedomātas slavas, atzinības. Tā skumji, manuprāt.
Un, jā. visu šo rakstīju tāpēc, ka mani tas ļoti, ļoti kaitina. Tāpēc, ka es eju, atsitos, ļoti daudz aplaužos, sastrīdos, bet eju daru un saku, pārdzīvoju, tieku pāri un atkal daru. Ir cilvēki, kas to saprot, bet lielākā daļa jau nē. Ir taču vieglāk pielāgoties, nevis izsisties. Un ar visu šo dusmu izkratīšanas ierakstu gribu jums, cilvēkiem, par kuriem iespējams ir šis raksts, novēlēt IZSISTIES NEVIS PIELāGOTIES! Esi personība, nevis kārtējā kopija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru