Sveicināti.
šodien padalīšos savās domās par mūsu pašu, katram saviem principiem. Un, manuprāt, tik daudziem nevajadzīgiem. Bet tas jau katram pašam jāspriež.
šeit tādi skaisti, precīzi mūsu pašau Prāta vētras citāti. ''Bez puķēm'' un aplinkiem. Vienkārši par to trakulību un ālēšanos.
'Galvā tikai sievietes'
Kur pagadījies un kur ne,
Nāk vakars, gribas padauzīties.
Kā tev liekas, vai man piestāv,
Laist pa kreisi tā ka prieks?
Un ja sliktie tevi pieķer
Vienā apakšveļā,
Tad tu zini – esi pirmajā vai kārtējā savas dzīves
strupceļā.
/R. Kaupers/
Kāds tur sakars ar principiem? Gluži vienkārši.Bieži vien mēs dzīvē sev uzliekam dažādus aizliegumus, dažādas robežas, kuras ,nedod Dievs, kādreiz pārkāpsim. Robežas, lai uzliktu sev priekš citiem un priekš sevis masku, ka tu dzīvo skaistu un, galvenais, pareizu dzīvi. Dzīvi no lielās stereotipu etiķetes grāmatas, kuru tu esi izvilcis no maigās, snobiskās vecmāmiņas pūra lādes, un tagad nododies tās lasīšanai, katru teikumu iekaļot galvā, kā savas dzīves galveno vadītāju. Nēpārproti, jaukai dzīvei nav ne vainas, vienīgi, ja tu gribi gribi dzīvot šodien, tad, manuprāt, būtu nedaudz tā grāmata jāpaslēpj. Nju, nedaudz.
Nav noslēpums, ka cilvēki raksta par lietām, kas viņiem ir aktuālas un, kas viņus uztrauc. Un tāpat arī es. Es visu laiku esmu bijis cilvēks-principu princips.''Nē, to nedrīkst, tas nav labi. Nē, to nekādā gadījumā, tas taču nav droši, aizmirsti. Nu, nē tak, tā nebūs smuki, tā labāk nedarīsim, mums tā nepieklājas.'' Un tā visu laiku. Tie stereotipi pārvēršas par taviem personīgajiem principiem, jo tu ar tiem ikdienā sastopies visu laiku.Un ir labi, ja tu attopies, ka vajag kaut ko mainīt.Saproti, ka tie principi ir pārāk daudz un pārāk nožēlojami, paskatoties no malas.Un tajā brīdī sākas lielās dilemmas, ko nu darīt? Varianti- *Dzīvot tiešām skaistu dzīvi, bet nejust to milzīgo piepildījumu, ko dod, ''aizliegtās lietas''. Bet toties ar lieliem nākotnes plāniem.
*Dzīvot reāli netīru dzīvi, kur Tev nebūs pilnīgi nekādas robežas, kur tu neatšķirsu dienu no dienas un vakaru no rīta. Bet toties Tu būsi izstaigājis visus krogus un pārpilns ar ''aizliegtajām lietām''. Un bez dižiem nākotnes plāniem, jo šāda dzīve tik labi padodas. Pie tam, tas ķermeņa aromāts aizbaida visus niknos suņus, kurus var sastapt, guļot uz ielas. :D
*Un, jā trešais ir, laikam, tas ideālais variants. Kad tu tos abus, iepriekšminētos, skaisti apvieno. Bet tur tā robeža ir tik ļoti šaura. Daudz, daudz par šauru. Un, ja Tu baidies, ka netīšām, balansējot, iekritīsi kādā pusē, tāpēc izvēlies vairāk turieties pie vienas no tām, tad atkal nav vēlamais rezultāts. Tad atkal būs viena no tām dzīvēm vairāk, kas, manurpāt, nedos vēlamo efektu. Tāpēc ir jāmācās balansēt, gandrīz tāpat kā to dara tie cilvēciņi cirkū. Tie ir tik ļoti satrenējušies, ka kritienus lielajās uzstāšanās reizēs neredzam. Mūsu dzīvēs laikam tās uzstāšanās ir tad, kad viena puse Tevi ļoti grib ieraut pie sevis. Un tad jākoncentrējas uz vel lielāku balansu.
Tātad, šajā brīdī pārvērtējot savus principus, mēs noteikti varam atrast kādu čupiņu, kas pieder tikai un vienīgi pie 1. vai 2. dzīves stila. Un es, Diāna Laķe, tieši šajā brīdī lūdzu jums to laust! Nu, vismaz pārvērtēt. Ta kā to izdarīju es. Vakar es sapratu, ka nav ko baidīties un liegties. Vienkārši ļaujies dzīvei. Visam, ko Tev tā dod. Un, jo vairāk, tās dullās lietas, kuras Tev principu sarakstā ievietotas pie ''nekadnekadnekad'',jo labk. Un, ja Tu to 'nekad' tā drosmīgi pārvarēsi, tad, es tev varu apgalvot, vēderā sajutīsi tādu patīkamu tirpoņu un neaprakstāmi lielisku adreanalīna devu. Nu, tādu, ka tu nevari zināt, kas notiks. Un tu nedomā- a, ja nu būs tā, ja nu notiks tas? Jo tu NEKAD NEVARI ZINAT, KAS NOTIKS. tu vari būt mierīga un pareiza, nedarīt sliktas un aizliegt visu sev, un vienkārši ņemt un nomirt ātrāk, nekā tas kurš būs dzīvi dulli ar skudriņām vēderā pavadījis un jutis sevī piepildījumu. Padomā par to. :)
Ajjj, ja vien jūs zinātu, kur es ieguvu savu adrenalīnu.. hohoho :)
čau!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru